Benjamiņu nama vēsture
VÄ“sture
Â
–RÄ«gas bÅ«vniecÄ«bas zelta laikmetÄ, 19. gs. vidÅ«, aiz viduslaiku pilsÄ“tas nocietinÄjumu mÅ«riem strauji sÄka veidoties jaunas apbÅ«ves teritorijas, ko Å¡odien jau saucam par RÄ«gas vÄ“sturisko centru – pasaules kultÅ«ras mantojuma vietu. Te 1876. gadÄ uzcÄ“la lieltirgotÄju PFÄ€BU dzimtas Ä“ku. Eklektisma stilÄ to projektÄ“ja no BerlÄ«nes ataicinÄtie arhitekti V. Bekmanis /1832-1902/ un H. Ende /1829-1907/, kuri iedvesmojÄs no itÄļu renesanses FlorencÄ“. GrandiozÄ mÅ«ra Ä“ka ar skaisto terasi un plaÅ¡o dÄrzu tam laikam bija unikÄla, no visas apkÄrtnes spilgti saredzama celtne. Ziemeļnieciskajai Latvijai katrs saules stars ir zelta vÄ“rts. Un vÄcu arhitekti prata likt lietÄ gruntsgabala lielisko novietojumu, ievilinot siltos saules starus mÄjas iekÅ¡telpÄs un ļaujot tiem rotaļÄties ar krÄšņajiem griestu rotÄjumiem un ornamentu joslÄm, zaigot vitrÄžÄs un lustrÄs. RÄ«ta un vakara saules stari izceļ Ä“kas skaistÄs arhitektÅ«ras lÄ«nijas, gaismÄ“nas padara dzÄ«vus rotÄjumus, ciļņus un skulptÅ«ras. No vÄczemes pieaicinÄja arÄ« jauno tÄ“lnieku A. Folku /1851-1926/. TieÅ¡i viņa mÄksla neļauj aizmirst Ä“kas pirmos saimniekus. Virs parÄdes durvju arkas graciozi iekÄrtojuÅ¡Äs divas alegoriskas meitenes, viena tur rokÄ liesmas atribÅ«tu, otrai lÄ«dzÄs vÄ“rpjamais ratiņš ar linu grÄ«sli – PfÄbu bagÄtÄ«bas pamatu. BalkonÄ abi vairoga turÄ“tÄji – lauvas – apliecina Ä£imenes lepno paÅ¡apziņu. VestfÄliete sienas niÅ¡Ä â€“ antÄ«kÄs statujas terakota kopija – ir mÄjas pavarda sargÄtÄja. 19. gs. 20. gados PfÄbi zaudÄ“ja ienesÄ«go Krievijas tirgu, turÄ«ba gÄja mazumÄ, lielais, prezentÄcijÄm domÄtais nams sagrÄva saimnieka veselÄ«bu. PÄ“c 52 tur nodzÄ«votiem gadiem dzimta bija spiesta Å¡Ä·irties no greznÄ savrupnama.
Â
1928.
Â
LatvijÄ nekad nav kronÄ“ts karaļpÄris, bet nekronÄ“tais noteikti ir EmÄ«lija un Antons Benjamiņi. Viņi 1928. gadÄ nopirka PfÄbu pili, aizsÄkot visleÄ£endÄrÄko Å¡Ä nama vÄ“stures lappusi. BÅ«dami vienkÄrÅ¡i avÄ«zes reportieri, viņi saprata cariskÄs Krievijas vienas kapeikas spÄ“ku. Benjamiņi 1911. gadÄ izveidoja vispieprasÄ«tÄko ikdienas laikrakstu ,,JaunÄkÄs Ziņas†90000 eksemplÄru tirÄÅ¾Ä par vienu kapeiku gabalÄ. AizsÄkot savu Ätro ceļu pretÄ« miljoniem, 1924. gadÄ iznÄca arÄ« Ä£imenes žurnÄls ,,AtpÅ«ta†60 lÄ«dz 80 tÅ«kstoÅ¡u eksemplÄru tirÄžÄ. Å o žurnÄlu vÄ“l mÅ«sdienÄs varam uzskatÄ«t par izcilu, interesantu un saturÄ nepÄrspÄ“tu. Un tÄ jaunie Latvijas preses magnÄti savÄ greznajÄ mÄjÄ izveidoja neapÅ¡aubÄmi ietekmÄ«gÄko salonu RÄ«gÄ. TÄ greznÄs durvis vÄ“rÄs tikai izredzÄ“tajiem – diplomÄtiem, ministriem, deputÄtiem, slavenÄ«bÄm.
Veiklie diplomÄti zinÄja, ka nepietiek tikai ar akreditÄciju Valsts prezidenta pilÄ«, tÄda jÄsaņem arÄ« Benjamiņu pilÄ«, lai nodroÅ¡inÄtu vispopulÄrÄkÄ laikraksta labvÄ“lÄ«bu saviem uzdevumiem. Laikraksta redaktori spÄ“ja radÄ«t ministru kabinetu krÄ«zes, izvÄ“lÄ“ties jaunus ministrus un sadalÄ«t ietekmÄ«gÄs direktoru vietas. Valsts prezidents bija neprecÄ“jies, tÄtad ,,pirmÄs dÄmas†mÅ«su valstÄ« nebija. NeaizņemtajÄ vietÄ droÅ¡u prÄtu un bez liekas kautrÄ«bas stÄjÄs Benjamiņa kundze. Viņai patika atzinÄ«ba un pagodinÄjumi, viņa vÄ“lÄ“jÄs spÄ«dÄ“t sabiedrÄ«bÄ. RÄ«gÄ pastÄvÄ“ja nerakstÄ«ts likums, nevis leÄ£enda, ka pirmais koncerts ikvienam jaunam mÄksliniekam, kurÅ¡ gribÄ“ja tikt tÄlÄk karjerÄ, jÄsniedz Benjamiņu salonÄ. MÄjas saimnieki ieviesa iekÅ¡telpu pÄrmaiņas neorenesanses stilÄ celtajÄ Ä“kÄ. PieaicinÄja izcilÄkos 20. gs. 30. gadu Latvijas arhitektus, vitrÄžistus un gleznotÄjus, kuri Ä“kai pieÅ¡Ä·Ä«ra sava laikmeta vaibstus. IegÄdÄjÄs mÄjas krÄšņÄko vÄ“rtÄ«bu – lielÄko VenÄ“cijas lustru visÄ BaltijÄ. ZÄ«da tapetes, labÄkais flÄ«Ä£elis RÄ«gÄ, gobelÄ“ni, kristÄls, sudrabs, rozes ziemÄ... te visam bija jÄbÅ«t nepÄrspÄ“jamam.
Â
1940.
Â
 Benjamiņa namu 1940. gadÄ nacionalizÄ“ja. No 1945. gada te sÄka darboties Rakstnieku, komponistu un mÄkslinieku savienÄ«ba. SÄkotnÄ“ji radoÅ¡Äs savienÄ«bas bija spÄ“cÄ«gi pakļautas staļiniskajai ideoloÄ£ijai, bet tajÄs veidojÄs iekÅ¡Ä“ji klusa opozÄ«cija režīmam. KÄ skaists apliecinÄjums tam, ka ar izdomu un labu ideju var caursist pat Staļina režīma mÅ«ri, nÄca 1965. gada Rakstnieku kongress. CentrÄlkomiteja jau bija izplÄnojusi sev atbilstÄ«gu savienÄ«bas vadÄ«tÄju, kuru oficiÄli izvirza no valdes locekļiem. OpozÄ«cijas vairÄkums valdÄ“ neievÄ“lÄ“ja nevienu no komitejas ieteiktajiem kandidÄtiem. Pirmoreiz valdoÅ¡Ä amatÄ nebija tÄs izvÄ“lÄ“ts biedrs, tÄ bija vÄ“sturiska sensÄcija. AizsÄkÄs mazÄ piliena lielÄ spÄ“ka laikmets. Kad viena brÄ«va doma rada otru un pÄrvÄ“rÅ¡as jÅ«rÄ. 1965. gadÄ Rakstnieku savienÄ«ba iedibinÄja jaunu tradÄ«ciju – Dzejas dienas. SÄkÄs literatÅ«ras gÄjiens tautÄ, mÄkslas ietekme sabiedrÄ«bÄ sasniedza augstÄko kulminÄciju, radoÅ¡os cilvÄ“kus godÄja un mÄ«lÄ“ja, grÄmatas, iespiestas lielÄs tirÄžÄs, lasÄ«ja. Labas dzejas grÄmatas sasniedza 33 000 lielu tirÄžu, proza 130 000. LiterÄrie sarÄ«kojumi, koncerti, izstÄdes – cilvÄ“ki alka saredzÄ“t, saklausÄ«t patiesÄ«bu. 1987. gadÄ te sanÄca Baltijas valstu Latvijas, Lietuvas un, Igaunijas tautas frontes vadÄ«tÄji, aizsÄkÄs dziesmotÄ revolÅ«cija. 1991. gada barikÄžu dienas bija kÄ Ä«paÅ¡s tautas un radoÅ¡o savienÄ«bu mÄ«lestÄ«bas un ticÄ«bas apliecinÄjums. KÄds zemnieks bija atvedis nokautu cÅ«ku, uz terases to dalÄ«ja, rakstnieces vÄrÄ«ja zupu un Ä“dinÄja Latvijas aizstÄvjus. Visu dienu un nakti nama durvis bija vaÄ¼Ä RÄ«gas sargiem. Tie bija nepieredzÄ“ti laimes brīži ar asarÄm acÄ«s gan vÄ«rieÅ¡iem, gan sievietÄ“m. VÄ“sture.
Â
2006.
Â
KriÅ¡jÄņa Barona ielas 12. nams jau kÄ viesnÄ«ca ,,EUROPA ROYLE†savas durvis vÄ“ra 2006. gadÄ. IepriekÅ¡ veicot nopietnu piebÅ«ves un rekonstrukcijas darbu, lai savrupnamu ar Ä«patnÄ“jo vÄ“sturi un iedibinÄto unikÄlo plÄnojumu izveidotu kÄ funkcionÄlu, Ä“rtu viesnÄ«cu ar 60 numuriņiem. Jo ne tikai pati Ä“ka, bet arÄ« tÄs septiņas telpas atzÄ«tas par valsts nozÄ«mes kultÅ«ra pieminekļiem. TÄpÄ“c bez pÄrmaiņÄm saglabÄts Ä“kas ÄrÄ“jais izskats un Benjamiņu nama reprezentÄcijas telpu grupa, kur iekÄrtots restorÄns – bÄrs “Benjamiņšâ€. JoprojÄm majestÄtiskÄs telpas pilsÄ“tas centrÄ kÄ tikÅ¡anÄs vietu iecienÄ«juÅ¡i valstu prezidenti, vÄ“stnieki, ministri, deputÄti. VÄ“sturiskÄ pÄrmantojamÄ«ba greznajÄ savrupnamÄ turpinÄs. Veidojas aktÄ«va un atraktÄ«va nama saviesÄ«gÄ dzÄ«ve. KorporatÄ«vie pasÄkumi, JÄņu ielÄ«goÅ¡ana viesnÄ«cas viesiem, džeza koncerti vasaras terasÄ“, svinÄ«gas kÄzas, dzimÅ¡anas dienu svinÄ«bas, ZiemassvÄ“tku mÄkslas saloni. Bieži dzirdÄ“tais teikums: ,,Es te pirmo reizi†ir patiess, jo lÄ«dz Å¡im laikam namÄ viesojÄs tikai Ä«paÅ¡i aicinÄti viesi, bet tagad viesnÄ«ca ,,EUROPA ROYLE†priecÄjas par katru apmeklÄ“tÄju, dodot iespÄ“ju jÅ«smot par vÄ“sturiskÄs elpas klÄtesamÄ«bu un no sirds novÄ“lot skaistajÄ un vÄ“sturiskajÄ Ä“kÄ jauki pavadÄ«t laiku.
Â
